Namamātes ievērībai

  • Apelsīnus un mandarīnus tīra, sākot no tās puses, kur bijis kātiņš (ir ½ kv. cm liela kātiņa vieta). Ar naža galu mizā izdara apļveida iegriezumu un to izņem kopā ar balto miziņu. Pēc tam sagriež mizu tā, lai to varētu no augļa noņemt.
  • Augli sadala daiviņās un ēd, turot rokā.
  • Sula no citrona atdalās labāk, ja augli silda
  • Citronu var labi uzglabāt ne tikai ledus skapī. To vajag ietīt papirosu papīrā vai pergamentā un ielikt sausās smiltīs. Tas saglabāsies vairākus mēnešus.
  • Citrona miziņu aromāts kļūst spēcīgāks, ja pirms lietošanas tās aplej ar verdošu ūdeni vai uz dažām sekundēm ieliek karstā ūdenī.
  • Citroni pieder pie citrusaugiem, un tiem ir augsts citronskābes un C vitamīna saturs. No minerālvielām citronos ir diezgan daudz kālija sāļu un vara, arī citu minerālvielu, mazāk mikroelementu.
  • Citronu var ilgāk uzglabāt svaigu, turot burciņā ar ūdeni un mainot to vienu divas reizes dienā.
  • Vislabāk citroni uzglabājas sausās smiltīs. Smiltis var izžāvēt saulē vai cepeškrāsnī. Tās ieber kastītē četru pirkstu biezumā un saliek citronus tā, lai tie nesaskartos cits ar citu.
  • Citroni uzglabājas ilgi svaigi, ja tos ieliek sausā sālī.
  • Apvītuši crtroni kļūst atkal kā svaigi, ja tos pirms lietošanas ieliek karstā ūdenī. Tas arī pastiprina aromātu.
  • Nomazgātas un sausus citronus sagriež 4—7 mm biezās šķēlītēs, izņem sēklas un liek tīrā stikla burkā, apakšā un ik pēc četrām šķēlīšu kārtiņām berot cukura kārtiņu. Virspusē uzber vairāk cukura. Trauku aizvāko un atstāj istabā uz nedēju. Kad saturs samazinās, saplok, tajā no jauna ievieto citrona šķēlītes un cukuru. Vienam kilogramam citronu ņem vienu kilogramu cukura. Tad trauku novieto vēsā vietā. Var lietot kā vitamīniem bagātu piedevu pie tējas.
  • Ja nepieciešami tikai daži pilieni citrona sulas, ar paresnu adatu vai koka irbuli izdur mizā caurumu un nepieciešamo sulas daudzumu izspiež. Citronu pēc tam var uzglabāt ilgāku laiku.
  • Lai no citrona izspiestu vairāk sulas, to neilgi pirms lietošanas patur karstā ūdeni un stipri saspaida.
  • Rīsi ir baltāki, ja vārot tiem pieliek mazliet citrona sulas.
  • Lai rīsi pārāk nesavārītos, karstam ūdenim pievieno nedaudz citrona sulas (vienu ēdamkaroti uz vienu litru ūdens).
  • Ar citrona sulu var iztīrīt rūsas, augļu, tintes u. c. traipus. To var lietot arī etiķa vietā.
  • Ierīvējot zivis ar citrona sulu, izzūd jūras ūdens piegarša.
  • Ar citrona sulu var likvidēt zivju smaku traukos.
  • Ja siltā laikā grib uzglabāt gāju, to ierīvē ar citrona sulu.
  • Jēra gaļa ir garšīgāka, ja mērcei pievieno nedaudz citrona sulas.
  • Skalojamam ūdenim pievienotā citrona sula piedod matiem spīdumu.
  • Ja izspiesta citrona miziņu grib sarīvēt, to uzvelk uz piemērota lieluma kartupeļa.
  • Lai ievārījums nesacukurotos, vārot tam pievieno nedaudz citrona sulas.
  • Asā svaigas krāsas smaka istabā izgaist, ja vienā litrā ūdens ieliek dažus citrona gabaliņus. Ūdenim jāpastāv pāris stundu.
  • Kā iegūt citronu aromātu? Citronus nomizo un miziņas sarīvē. Pirms lietošanas ieliek aukstā ūdenī uz pusstundu, tad uz 10 minūtēm — siltā ūdenī. Miziņas smalki sakapā. Rodas svaigs aromāts, turklāt mērcējamo ūdeni var izlietot miklai kā piedevu, uzlabojot garšu.
  • Citrona sulā nevajag atstāt miziņas
  • balto plēvīti un sēklas. Tās sulu var padarīt rūgtu.
  • Sula labāk atdalās no sasildīta citrona. Tad to var izspiest pilnīgāk un ātrāk.
  • Citrona īpašības labāk saglabājas, ja to sagriež plānās šķēlītēs, saliek stikla vai emaljētā traukā, kārtu pēc kārtas bagātīgi apkaisa ar cukuru (augšējā — cukura kārta) un uzliek vāku.
  • Citronu mizas izkaltē un uzglabā slēgtā traukā vai arī, saberztas pulverī, sajauc ar cukuru un tāpat uzglabā slēgtā traukā. Lieto pie cepumiem, limonādēm, saldajiem ēdieniem, marinādēm.
  • Savītušu citronu liek aukstā ūdeni,, ko maina ik pa 2—3 stundām. Var arī likt silta ūdenī, atstāt uz plīts malas un pēc 2 stundām labi atdzesēt.
  • Lai citrons labāk smaržotu, to pirms lietošanas aplej  ar karstu ūdeni.
  • Ja grib no citrona iegūt vairāk sulas, to uz dažām minūtēm iegremdē karstā ūdenī.
  • Lai olu baltums labāk saputotos, tam pievieno dažus pilienus citrona sulas.
  • Ja zupu liģē ar olas dzeltenumu vai veselu olu, tai piejauc 1—2 tējkarotes citrona sulas — tad ola nesaies «ziedos» un zupa būs ļoti garšīga.
  • Lai trauki pēc mazgāšanas neostu pēc zivīm vai siļķēm, tos pirms lietošanas ierīvē ar citrona miziņu.
  • Vistas vai tītara gaļa būs baltāka, mīkstāka, sulīgāka, ja to pirms gatavošanas ierīvēs ar citrona sulu.
  • Greipfrūtu sagriež šķērsām divās daļās. Augļa pusi tur rokā vai uz šķīvīša, ar karotīti izspiež sulu un ļauj tai satecēt karotītē, uzturā lieto tikai greipfrūtu sulu. Greipfrūta baltā miziņa un daiviņu apvalks ir rūgti un tādēļ neēdami.
  • Lai izspiestu citroniem sulu, izmanto stikla vai plastmasas sulu spiedi.

Vairāki paņēmieni, kā tos saglabāt.

  1. Citronus ietin pergamenta papīrā un ievieto tīrās, sausās smiltīs.
  2. Citronus noslauka sausus, saliek sausā burkā, to aizvāko un noliek aukstā vietā. Reizi divās nedēļās citroni no jauna jāpārslauka tā, lai tiem nepieskartos ar rokām. Arī trauku izslauka sausu. Tā citronus var saglabāt līdz trim mēnešiem.
  3. Citroniem nogriež mizu ar visu baltumu. Pašus citronus ar asu nazi sagriež plānās šķēlītēs, izņem sēklas, šķēlītes saliek stiklā burkā, pa starpām kaisot cukuru (cukura ņem divreiz vairāk, nekā citronu). Burku aizvāko un tur uz palodzes saulītē, pagriežot pret sauli gan vienu, gan otru pusi, lai cukurs izkustu. Kad cukurs vismaz daļēji izkusis, burku novieto aukstā,, bet sausā telpā.
  4. Nebojātus citronus saliek trīslitru burkā, pārlej ar sālsūdeni, uzliek slogu un vāciņu. Uzglabā aukstā vietā. (Uz 5 1 ūdens ņem 250 g sāls; ilgākai glabāšanai sāls devu nedaudz palielina.)

    Šādi sālīti citroni ir lieliski salāti pie zivīm. Tos var lietot arī pie mērcēm, zupām, marinādēm.

NEIZMETIET CITRUSU MIZAS!
RUDENĪ un ziemā ēdam citrusu augļus — apelsīnus, mandarīnus, citronus. Daļu no citrusu mizām izmanto kulinārijā, bet pārējās parasti izmet atkritumos.
Taču no tām var pagatavot uzlējumu augu apsmidzināšanai, lai iznīcinātu kaitēkļus: laputis, augu blaktis, tripšus. Uzlējumu var gatavot no svaigām un žāvētām mizām.
1. Svaigas citrusu mizas (1 kg) samaļ gaļas mašīnā. Masu liek 3 t stikla burkā, piepilda ar aukstu ūdeni, noslēdz ar vāku un novieto uz 5 diennaktīm tumšā, siltā vietā. Pēc tam samaisa un filtrē caur divkāršu marli. Filtrātu iepilda pudelēs līdz kakla augšai, aizkorķē un aizlako. Filtrē un pārlej ātri, lai saglabātu gaistošās vielas. Pudeles ar uzlējumu glabā tumšā, aukstā vietā. Tas ir gatavs koncentrāts.
Augu apsmidzināšanai ņem uz 10 I ūdens 100 cm3 (1/2 glāzes) uzlējuma un, labi sakuļot šķidrumu, pievieno 40 g (2 līdzenas ēdamkarotes) zaļo (kālija) ziepju, kuras domātas uzlējuma piesaistīšanai auga virsmai. Augus (sausus!) rūpīgi apsmidzina no lapu virspuses un apakšpuses. Apsmidzināšanu atkārto ik pēc 7—10 dienām, līdz kaitēkļus pilnīgi iznīcina. Lietderīgi ir pārmaiņus lietot ķiploku uzlējumu.
2. Žāvētas citrusu augļu mizas (1 kg) aplej ar 10 I silta (ap 50 °C) ūdens, mērcē 3 diennaktis slēgtā traukā tumšā un siltā vietā. Filtrātu lieto neatšķaidītu.