Stāsti
Citrusaugi ir rūtu dzimtas, citrusu apakšdzimtas mūžzaļi koki vai krūmi un sasniedz 5 (12) m augstumu. To dzimtene ir Himalaji un Ķīna. Tie ir visvecākie augļu koki pasaulē. Piemēram, Mezopotāmijā citrusaugus kultivēja jau pirms 4000 gadiem. Tagad tos audzē visā pasaulē subtropu un arī tropu zonas zemēs.
Apelsīns (no nīderlandiešu: appelsina — "ķīniešu ābols") ir apelsīnkoka (Citrus sinensis) auglis. Eiropā apelsīnus ieveda portugāļi, un tagad tas labi aug gan Vidusjūras reģionā, gan Centrālamerikas valstīs. Ļoti labs līdzeklis pret cingu.
Ir izveidotas daudzas kultūršķirnes un formas, audzē arī PSRS, bet visvairāk Vidusjūras apgabalā, arī Amerikā un Āzijā. No viena auga var iegūt līdz 115 kg augļu. Tā kā ir izveidotas ziemas un vasaras šķirnes, augļi nogatavojas visu gadu. Sevišķi iecienīti ir apelsīni ar sārtu ēdamo daļu. Augļus lieto svaigus, retāk iegūst sulu un gatavo konservus. Apelsīnu augļu eksokarpā ir 1—3% ēteriskās eļļas, augļu mīkstumā ir līdz 7% cukuru, organiskās skābes, ap 60 mg% askorbīnskābes, B grupas vitamīni, karotīni, pektīnvielas, daudz minerālsāļu (kālija 197 mg%), augļapvalkā ir daudz flavononglikozīdu, tiem ir P vitamīna aktivitāte. Apelsīnu augļus un to sulu lieto, ja ir hipovitaminoze un avitaminoze, kā profilaktiskus līdzekļus. Augļiem ir izteikta fitoncīdu aktivitāte. Tos ieteicams lietot kā diētiskus produktus, sulu — slimniekiem slāpju remdēšanai, arī ēstgribas ierosināšanai un gremošanas sekrēcijas stimulēšanai, zarnu darbības regulēšanai. Šim nolūkam apelsīnu augļus ieteic ēst rītos pirms brokastīm un vakaros pirms gulētiešanas. Tos neieteic lietot, ja ir hiperacīds gastrīts, kuņģa un divpadsmit-pirkstu zarnas čūla, zarnu iekaisums, bet ieteic, ja ir ateroskleroze, hipertonija, aknu slimības, podagra, aptaukošanās.
Mandarīns (Citrus reticulata) — galvenā rūpnieciskā kultūra PSRS subtropos. Ir iegūti vairāki šā auga hibrīdi un šķirnes. Augļa ēdamo daļu var viegli atdalīt no augļapvalkā. Mandarīni ir salcietīgāki par apelsīniem un citroniem. To augļos ir līdz 10% cukura, 32 mg% askorbīnskābes, 1,1% organiskās skābes, miecvielas, minerālvielas, karotīni, B grupas vitamīni. Augļa eksokarpā ir līdz 2,5% bioflavonoīdu ar P vitamīna aktivitāti, rūgtvielas. Augļu eksokarpu izmanto kā garšvielu konditorejas un alkoholisko dzērienu, rūpniecībā. Medicīnā to lieto rūgtās tinktūras ražošanai. Augļu mīkstumu izmanto sulu, ievārījumu, džemu, marmelādes un citu saldumu un konfekšu pagatavošanai. Mandarīnu augļi un sula ir diētiski produkti un tos var lietot, ja slimo ar gremošanas trakta slimībām, arī pret caureju. Mandarīnu augļiem ir izteikta fitoncīdu aktivitātē. Tautas medicīnā no augļu sausā eksokarpā gatavo uzlējumu, ņem 2 ēdamkarotes pulvera uz 1 glāzi ūdens, dzer pa 3/4 glāzes pirms ēšanas kā atkrēpošanas līdzekli, ja ir traheīts, bronhīts, kā arī ēstgribas ierosināšanai un gremošanas orgānu darbības stimulēšanai. No augļu eksokarpā gatavo arī sīrupu, kuru lieto pomeranču vietā zāļu garšas uzlabošanai.
Greipfrūts (Citrus paradīsi) ir līdz 12 m augsts koks. Domā, ka tas ir dabīgais pampelmūzes un apelsīna hibrīds, kurš izveidojies Vestindijas salās. Mūsdienās to kultivē Ziemeļamerikas dienvidos, Centrālamerikas salās, Rietumindijā, Japānā. Ir izveidotas daudzas šķirnes un hibrīdi ar lieliem augļiem, kuru masa var sasniegt pat 6 kilogramus. PSRS kultivē 3 šā auga šķirnes. No augļiem iegūst sulu, tos var ilgstoši saglabāt svaigus. Augļiem ir rūgtena garša, līdzīga pampelmūzēm, kuru nosaka īpaša viela — limolīns. Greipfrūtos ir līdz 5,5% cukuru, līdz 3% citronskābes, 40 mg% askorbīnskābes, B grupas vitamīni, bioflavonoīdi, ēteriskā eļļa (eksokarpā), pektīnvielas, minerālvielas u. c. Augļus un to sulu izmanto kā diētiskus produktus ēstgribas ierosināšanai un gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai. Rūgtvielām ir tonizējoša ietekme uz organismu, sevišķi pēc lielas fiziskas pārpūles. Greipfrūti labvēlīgi ietekmē organismu, ja slimo ar hipertonisko un sirds slimībām, aterosklerozi.
Citrons (Citrus limon).
Limon (-is f.)[1] (a nomine Arabico لیمون līmūn / laimūn, a Persico لیمون līmūn)[2] sive binomine Citrus × limon est species in genere cui nomen est Citrus.
Arābi to ieveda Eiropā (Sicīlijā) no Ziemeļrietumindijas. Augam ir daudz šķirņu un formu. Ir izveidotas arī istabā audzējamas citronu šķirnes. Augļi ir eliptiski, augšgalā sašaurināti, Sicīlijā augļu ražu ievāc 3 reizes gadā. Citroni ir nogatavojušies, kad to zaļais eksokarps kļūst spīdīgs, bet ir arī šķirnes, kuru augļapvalks nogatavojoties dzeltē. Citronaugļos ir 5—8% citronskābes un ābolskābes, karotīns, pektīnvielas, 40—85 mg% askorbīnskābes, B grupas vitamīni, bioflavonoīdi ar P vitamīna aktivitāti, kumarīna atvasinājumi, sitosterols, minerālvielas. Augļu eksokarpā ir līdz 0,6% ēteriskās eļļas, bioflavonoīdi un citas vielas. Augļus plaši izmanto dzērienu, konditorejas izstrādājumu pagatavošanai, ēterisko eļļu — pārtikas un parfimērijas rūpniecībā. Citronsulu lieto dažādu zivju un gaļas kulinārijas izstrādājumos, kā arī daudzu tautu medicīnā. Saaukstēšanās, augšējo elpošanas ceļu, rīkles gala iekaisuma, iesnu ārstēšanai lieto pelašķu lakstu, upeņu augļu, plūškoka (melnā) ziedu uzlējumu, ņem 1 ēdamkaroti drogu maisījuma uz puslitra ūdens. Uzlējumam pievieno 1 ēdamkaroti medus un viena citrona sulu. Dzer vairākas reizes dienā. Arī rīkli var skalot ar citronsulu, medu un ūdeni. Citronus lieto, ja slimo ar cingu, dzelteno kaiti, tuberkulozi, plaušu karsoni, bronhītu, hipertoniju, aterosklerozi, kuņģa kataru (bieži kopā ar citiem tautas medicīnas līdzekļiem: alveju, olām, medu, lapsu taukiem u. c). Ja ir nieru slimības, reimatisms, podagra, citronsulu ieteicams dzert kopā ar dažādām ārstniecības tējām. Sulu nedrīkst vārīt un karsēt. Ārīgi to lieto, ja ir apsaldējumi, nieze, ekzēma, sēnīšu slimības, sejas un galvas ādas seboreja (ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas tauku sastāvā) un kosmētikā ādas plankumu, vasaras raibumu balināšanai, ādas poru tīrīšanai un savilkšanai. Ņem 1 citrona sulu, saputo olas baltumu, tējkaroti glicerīna un pusglāzi odekolona, visu rūpīgi samaisa. Taukainu ādu vakaros pirms gulētiešanas var noberzēt ar citronsulas un odekolona maisījumu (1:1). Pret kāju svīšanu peldēs izmanto citronskābi, timolu un borskābi. Citronaugļu sīrupu un ēterisko eļļu pievieno zāļu garšas uzlabošanai.
Mājsaimniecībā ar citronsulu no kokvilnas audumiem var iztīrīt rūsas, kafijas, vīna un alus traipus.
Pomeranci (Citrus aurantium subsp. aurantium) jeb rūgto apelsīnu mūsu valstī nekultivē, jo augam nepieciešams maigāks subtropu klimats.
Aurantium, arantium, arancium (a nomine Arabico نارنج nāranǧ, a Persico نارنگ nārang, a Sanscrito नारङ्ग nāraṅga) vel citrangulus (f.) est arbor fructifera in genere cui nomen est Citrus. Binomine appellatur Citrus × aurantium.
Negatavus pomeranča augļus un augļu eksokarpu izmanto kā garšvielas, arī medicīnas vajadzībām — rūgtās tinktūras pagatavošanai, kuru lieto ēstgribas ierosināšanai, gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai, ja ir gastrīts. To dzer pa 15 pilieniem 3 reizes dienā 15—20 minūtes pirms ēšanas. To lietot nav ieteicams, ja ir paaugstināta kuņģa sulas sekrēcija, čūlas slimība. No negataviem augļiem, vasām, lapām un ziediem iegūst dažādas ēteriskās eļļas.
Līdzīgi pomerančiem izmanto ari bergamota aug|us (Citrus aurantium subsp. bergamia). Bergamotu ēterisko eļļu plaši lieto parfimērijā, kosmētiskajos krēmos, lai sekmētu ādas iedegumu. No bergamota eksokarpā iegūst furanokumarīnu bergaptenu, kas noder medicīnā plankumainās plikgalvības un ādas depigmentācijas (vitiligo) ārstēšanai. Gatavo ziedes ārīgai un tabletes iekšķīgai lietošanai.
PSRS no visiem citrusu augu augļu eksokarpiem iegūst preparātu citrīnu, kuram ir P vitamīna aktivitāte. Tas ir dzeltens vai dzelteni oranžas krāsas pulveris vai tabletes, un to lieto asinsvadu caurlaidības un trausluma regulēšanai, kā arī pret hemorāģisko diatēzi, asinsizplūdumiem acu tīklenē, kapilārtoksikozi, staru slimību, septisko endokardītu, reimatismu, hipertoniju, glomerulonefrītu (nieru kamoliņu iekaisums), alerģiskām un infekcijas slimībām; profilaktiski, ja ir antikoagulantu bojāti kapilāri.
Visu citrusu augļu eksokarpus var izmantot uzlējumu pagatavošanai augu kaitēkļu — laputu, tripšu un citu — apkarošanai dzīvojamās telpās, siltumnīcās un dārzos.
***
Citronu kā ārstniecības līdzekli plaši lieto tautas medicīnā. Braucot ilgstošos jūras ceļojumos, jūrnieki ņēmuši līdzi pudeles ar skābo citronu sulu kā drošāko līdzekli pret cingu, kas bija visbriesmīgākais jūrnieku lāsts. Tikai 1919. gadā, salīdzinot Vidusjūras apgabalā augošos citronus ar Dienvidamerikas citroniem, izrādījās, ka pēdējie ir mazāk aktīvi kā pretcingas līdzeklis. Tagad citronus izmanto kā uzturēs līdzekļus līdzīgi pārējiem augļiem, jo tie satur 40—65 mg% askorbīnskābes, flavonoīdus (hesperidīnu, eriodiktīnu) ar P vitamīna aktivitāti, citronskābi, cukurus, pektīnvielas, minerālvielas un citus savienojumus. Citronu augļu mizā ir ēteriskā eļļa, kas satur citrālu, citronellolu, citronellālu, geraniolu, geranilacetātu un citas vielas, kas tai piešķir patīkamu aromātu, bez tam miza vēl satur kumerīnatvasinajumus.
Citronu ārstnieciskā izmantošana pamatojas uz C un P vitamīnu saturu un organiskajām skābēm. Šo vielu daudzums atkarīgs no augu augšanas un augļu uzglabāšanas apstākļiem, kā arī augļu gatavības pakāpes. Vismazāk C vitamīna satur tropu apgabalos augušie augi, bet visbagātākie ir Vidusjūras apgabala augi. Citronu augļus lieto kā slāpes remdinātāju līdzekli drudža slimniekiem, pret hipovitaminozēm un avitaminozēm, bet ēterisko eļļu lieto garšas un smaržas uzlabošanai konditorejas izstrādājumiem un zālēm. Tautas medicīnā citronu sulu lieto pret cingu, kā arī pret aknu slimībām, difterijas slimniekiem ar to ieziež rīkli un mutes dobumu. Citronu sulu ar olām (ar visām čaumalām) un medu lieto plaušu slimnieki, bieži to lieto kopā ar alveju. Citronu mizas kopā ar biešu sulu lieto pret paaugstinātu asinsspiedienu, jo P vitamīns novērš asinsvadu sieniņu trauslumu un zemādas asinsizplūdumus. Ārīgi lieto kā kairinātāju līdzekli līdzīgi sinepju plāksteriem zem lāpstiņām, grūt¬niecēm pret vemšanu. Rūpniecībā citronu augļu mizas izmanto ēteriskās eļļas un P vitamīna (citrīna) iegūšanai. Lietojot citronus, vajag izlietot arī augļu mizas dzelteno daļu (flavedo), jo C vitamīnu organisms labāk izmanto kopā ar P vitamīnu.
CITRUSAUGI — NO SEKLĀM
No sēklām pavairotie citrusaugi — citroni, apelsīni, mandarīni un citi sāk ziedēt un ražot ne ātrāk kā pēc 8—12 gadiem. Lai citrusaugi sāktu ziedēt, ir pareizi jāveido auga vainags — tas pareizi jāapgriež. Audzējot citrusaugus, jāievēro, ka tiem ziedi veidojas, sākot ar ceturtās pakāpes zariem. Uz pirmās, otrās un trešās pakāpes zariem citrusaugiem dzinumi ar ziedpumpuriem neattīstās. Tādēļ jau pirmajā gadā no sēklas izaudzētam augam jāsāk veidot vainags. Kad jaunais augs ir 20—50 cm garš, tam nogriež galotni un atstāj 3—4 lapas. No atstāto lapu padusēm sāk augt sāndzinumi, t. i., pirmās pakāpes zari. Kad šie zari paaugas, tie arī jāapgriež tā, lai paliktu 4 — 5 lapas. No šo lapu padusēm atkal izaug sānzari — otrās pakāpes zari, kurus apgriež kā iepriekšējos un iegūst trešās pakāpes zarus. Griešanu turpina, līdz izveidojas ceturtās, piektās un tālākās pakāpes zari, uz kuriem attīstīsies ziedi. Protams, vairojot citrusaugus ar sēklām, audzētājs nevar bur drošs par augļu kvalitāti. Tādēļ, ja ir iespējams, jāiegādājas citrusaugu potzari no tādām šķirnēm, kuras ir vispiemērotākās audzēšanai telpās. Tā, piemēram, telpās labi aug šādas citronu šķirnes: Pavlovskij', Meijera', 'Urajskij', 'Kurskij'. No mandarīniem — 'Unšiu', greipfrūtiem — 'Dunkans'. Kā potcelmus citrusaugu potēšanai izmanto viengadīgus vai divgadīgus sēklaudžus. Uzpotētie citrusaugi sāk ražot daudz ātrāk par citrusaugiem, kuri audzēti no sēklām, bez tam, uzpotējot zināmu šķirni, audzētājam ir garantija par augļu kvalitāti. Potētie citrusaugi var sākt ražot pat 2.-3. gadā pēc potēšanas. Bet jāatceras, ka arī uzpotētiem kociņiem pareizi ir jāveido vainags. Citrusaugu potēšanas tehnika nav sarežģīta, tā ir tāda pati kā potējot mūsu augļu kokus.
