Cilvēkam dienā vajadzētu apēst apmēram 400 g dārzeņu. Galda jeb sarkanās bietes ir viens no dārzeņiem, kas mūsu apstākļos ir pieejams visu gadu. 100 gramos biešu ir 86 mg nātrija (Na), 288 mg kālija (K) un samērā daudz - 1,4 mg dzelzs (Fe), Li., tikpat, cik tomātos un puķkāpostos. Tā gan ir tikai desmitā daļa no dienas normas. Bietēs atšķirībā no citiem dārzeņiem ir samērā daudz saldo ogļhidrātu (cukura), apmēram 9%, tikpat daudz, cik plūmes un ērkšķogās.

• Uzglabājot nomizotas bietes, tajās gaisa skābekļa iedarbībā sairst C vitamīns.
• Trauku biešu vārīšanai vajag izvēlēties piemērotu pēc tilpuma, lai paliktu mazāk telpas gaisam.
• Lai bietes būtu sulīgākas un garšīgākas, tās labāk vārīt nenomizotas un ar nenogrieztu sakni.
• Lai samazinātu vitamīnu zudumus, bietes jāvāra slēgtā traukā.
• Vārīšanai bietes jāliek verdošā ūdenī.
• Kaltētas bietes pirms izmantošanas jāaplej ar verdošu ūdeni; to nolej un pēc tam aplej ar istabas temperatūras ūdeni, lai bietes uzbriest. Kaltētas bietes vajag vārīt tajā pašā ūdenī, kur tās mērcētas, lai barības vielu zudumi būtu minimāli.
• Bietes nav ieteicams vārīt sālsūdenī — to garša pasliktinās.
• Labākajām biešu Šķirnēm miziņa ir tumša, bet sakne viegli saspiesta.
• Ilgi vārot un sautējot, to krāsa no tumši sarkanas kļūst brūni dzeltena. Etiķis, skābs kvass vai citronskābe, kas pielikta bietēm, palīdz saglabāt tās sākotnējo krāsu.
• Lai bietes vārot nezaudētu krāsu, ūdenim vai buljonam var pielikt nedaudz cukura, rēķinot 1/2 tējkarotes uz 2 litriem ūdens.
• Biešu sarkanā krāsviela antociāns viegli šķīst ūdenī un sārma ietekmē kļūst brūngans. Tādēļ bietes jāvāra vai jāsautē ar visu misu un tikai pēc tam jānotīra. Salātu rotāšanai bietes nav ieteicamas, jo nokrāso visus pārējos produktus, īpaši olas.
• lai bietes labāk saglabātu sulīgumu un krāsu, tās vāra ar visu mizu;
• lai nepasliktinātu biešu garšu, tāsvāra bez sāls.