Stāsti
Krapas (lot. Anethum) - magnolijainių (Magnoliopsida) klasės salierinių (Apiaceae) šeimos augalų gentis.
Lietuviškas vardas krapas kilęs iš lietuvių kalbos žodžio „krapinti“, giminingo žodžiams „krėsti“, „kratyti“, „kruopa“).
Diļļu dzimtene ir Vidusjūras austrumu piekraste, kur dilles audzēja pirms mūsu ēras.
Mūsu zemē dilles audzē visur. Laukā dilles novāc no jūnija līdz septembrim. Mājā tās var audzēt visu gadu kastītēs un māla podiņos.
Dilles liek pie ļoti daudziem ēdieniem: salātiem, zupām, gaļas, zivju, sēņu, dārzeņu un olu ēdieniem, sālot, marinējot. Taču agrāk dilles lietoja svaigas, sagatavošanai ziemai dilles neaudzēja. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai saglabātu svaigo zaļo krāsu. Sājā gadījumā tās saglabā visu uzturvērtību. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.
Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem.
Nesen sāka ražot diļļu eļļu un to izvilkumu spirtā (diļļu esence). Šīm garšvielām ir ļoti liela koncentrācija, tāpēc tās jālieto ļoti mazās (pilienos) devās, pie tam jāpieliek jau gataviem ēdieniem (1 vai 2 pilienus 1 litram šķidruma).
Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna (100 mg 100 g), kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu.
