• Ja pētersīļu zaļumus vajag saglabāt vairākas dienas, tos nepieciešams apslacīt ar ūdeni, ievietot polietilēna maisiņā un ielikt ledusskapī.
• Lai pētersīļi un selerijas tīrot nekļūtu tumšas, miziņa jānoņem ar plānu, asu nazi.
• Lai samazinātu vitamīnu zudumus, saknes vārot jāliek verdošā ūdenī un jāvāra slēgtā traukā. Tām jābūt pārsegtām ar ūdeņi ne vairāk kā 1 cm.
• Ūdens, kurā vārījušās saknes, satur daudz barības vielu, un tas jāizmanto zupu un mērču pagatavošanai.
• Jo sīkāk un plānāk sagrieztas seleriju un pētersīļu saknes, jo tās sautējot izdala vairāk aromātisko vielu.
• Saknes jāapstrādā ar nerūsoša tērauda nazi, jo C vitamīns, saskaroties ar dzelzi, sairst.
• Ja pētersīļu vai seleriju zaļumi novītuši, tie jāieliek uz pusstundu istabas temperatūras ūdenī.
• Sakņu garšaugus (pētersīļus, selerijas), sagatavojot tos priekšdienām, vajag rūpīgi nomazgāt aukstā ūdenī, pēc tam notīrīt virskārtu, sagriezt salmiņos (jāgriež garenvirzienā, bet ne šķērsvirzienā). Tikai sīkās saknes sagriež šķērsvirzienā. Jo plānāk un sīkāk sagrieztas, saknes, jo ātrāk tās kalst, Saknes vislabāk kaltēt saulē, iepriekš izkaisot uz drānas. Tikai tad, kad saknes labi apkaltušas (tās beržot nedrīkst sabirzt pulverī), tās var kaltēt krāsnī nelielā siltumā, bet nekādā gadījumā nedrīkst karsēt cepeškrāsnī. Kaltēšana parasti ilgst nedēļu.
• Pētersīļu un seleriju saknes var kaltēt arī izvārītas, tās labi saglabā izskatu un garšu. Vārītas saknes sasmalcina, izkaisa plānā kārtiņā uz audekla vai finiera un apkaltē apkārtējā gaisā, vairākas, reizes apmaisot. Apkaltētās saknes novieto uz plātnēm 1—2 cm biezā kārtā un liek cepeškrāsnī vai krāsnī uz 5—6 stundām 60° C temperatūrā. Kaltēšanas procesā vairākas reizes apmaisa. Kaltēšanas sākumā 15 minūtes durtiņām jābūt atvērtām.
• Sālītus pētersīļu zaļumus lieto kā garšvielu. Zaļumi jāievāc pirms ziedēšanas. Pirms sālīšanas zaļumiem jānogriež kāti un cietie stublāji, labi jānomazgā, jāsagriež un blīvi jāieliek traukā, jāpārkaisa ar sausu sāli (20% no visas zaļumu masas), sālot zaļumi jānoblīvē, līdz rodas sula.
• No virsmas zaļumus apklāj ar marli, uzliek nelielu slogu tā, lai zaļumi būtu pārsegti ar nelielu sulas daudzumu. Uzglabā vēsā vietā.
• Dažiem ir paradums sīki sagrieztos pētersīļus nospiest, pirms ar tiem pārkaisa pagatavotos ēdienus. Taču tad tiek zaudēta vērtīgā pētersīļu sula.
• Apstrādājot pētersīļu saknes, tās mazgā ar cietu saru suku, bet nemizo, vienīgi viegli nokasa.
• Nevārītas pētersīļu saknes salātiem ieteicams sīki sarīvēt. Seleriju saknes mazgā ar cietu saru suku tekošā ūdenī, mizu nomizo.
• Lai nomizotās saknes nekļūtu tumšas un nezaudētu izskatu, tās jānorīvē ar citronu vai jāapspricē ar etiķi.
• Rīvējot salātiem svaigas selerijas, tās pastāvīgi jāapslaka ar citronu sulu un jāapmaisa, jo pretējā gadījumā tās kļūst tumšas.
• Seleriju lapu saglabāšanai ziemai tās labi jānomazgā, jāļauj notecēt ūdenim, jāsamaisa ar sāli un blīvi jāievieto māla podā, no augšas apkaisot ar sāli (uz 1 kg lapu 200 g sāls). Šādi zaļumi piemēroti jebkuram buljonam, bet jāatceras, ka buljonam šādā gadījumā gandrīz nemaz nav jāpievieno sāls.
• Lai buljons būtu aromātisks, tajā ieliek pētersīļu un seleriju saknes, kuras pārgrieztas uz pusēm un no vienas puses apceptas bez taukvielām.
• Pētersīļus un selerijas (saknes) var saglabāt līdz 4 mēnešiem, ieliekot tās kastē, pārkaisot ar sausām smiltīm un noliekot tumšā, vēsā vietā.
• Cirtainie lapu pētersīļi dekoratīvā izskata dēļ ir iecienīti ēdienu rotāšanai. Lapu uzturvērtība ir tāda pati kā sakņu pētersīļiem. Tās izmanto ēdiena garšas uzlabošanai. Saknes šiem augiem ir mazvērtīgas.
• Cirtainie lapu pētersīļi ir divgadīgi. Tie laukā, parasti labi pārziemo un, otrā gada pavasarī turpinot augšanu, attīsta lapas, kuras izmanto tāpat kā pirmajā gadā. Vēlāk izveidojas ziedneši, un rudenī nogatavojas sēklas.