Stāsti
Dārza rabarberi(Rheum rhaponticum) ir sūreņu dzimtas līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi. Tos Eiropā ieveda no Centrālas Āzijas. Augiem ir spēcīga sakņu sistēma, tos kultivē dārzos, pavairo agri pavasarī vai vēlu rudenī ar sēklām un dalot cerus. Tie ir aukstumizturīgi, mitrumprasīgi augi, labāk aug trūdvielām bagātās smilšmāla vai mala augsnēs. Latvijā ir rajonētas 'Ogres 13', 'Tukuma 5' un citas šķirnes. Lapas ir sakārtotas rozetē, to garums var būt pat līdz 100 cm. Ziedi ir sīki, atrodas skarās zaru galos. Uztura izmanto jaunu lapu kātus, nav ieteicams lietot veco lapu kātus, jo tajos ir ļoti daudz oksalatu (skabeņskābes sāļu). Lapu kātos ir līdz 2,5% organisko skābju, daudz kālija sāļu, 1—1,5% cukuru, 10—15 mg% askorbīnskābes, flavonoīdi un citi savienojumi.
Lapu kātus vāra, retāk lieto svaigus, no tiem gatavo sulu, ievārījumus, kompotus biezeņus, ķīseļus, mērces, konditorejas izstradājumus. Rabarberus drīkst ēst ierobežotā daudzumā, jo tajos ir indīgā skābeņskābe un oksalāti. Jo sevišķi var saindēties bērni, 3—4 g šīs skābes ir toksiski, izsauc vemšanu, pat krampjus. Dārza rabarberu saknēs ir viela — raponticīns, ārstniecībā lietojamā rabarbera saknēs tās nav. Ir noskaidrots, ka raponticīnam ir izteikta estragona aktivitāte, līdzīga sieviešu dzimumhormonu preparātam dietilstilbestrolam. Rietumeiropā ir patentēts preparāts fitoestrols dražejās, kuru lieto amenorejas (menstruācijas trūkums) un klimaksa gadījumā.
Medicīniska nozīme ir palmlapu un ārstniecības rabarberiem, (R. palmatum var. tanguticum; R. officinale), kuri savvaļā aug kalnajos Rietumķīnā. Pie mums tos dažkārt audzē parkos un dārzos kā krašņumaugus. Medicīnā lieto saknes. PSRS to nekultivē, jo kultūra ir nerentabla. Šī auga saknēs ir 2 galvenās fizioloģiski aktīvās vielu grupas; antraglikozīdi un tannoglikozīdi. Mazās devās tos lieto pret caureju (0,05—0,2 g), bet lielās pa 0,5—2 g (pieaugušiem) par caurejas līdzekli, bērniem šī deva atkarīga no vecuma (berniem līdz gada vecumam rabarberu preparātus nedod).
Rabarberi ir daudzgadīgs augs. Tā lapu kātus izmanto cilvēku ēdienu kartē. No tiem gatavo ķīseļus, kompotus, morsu, kvasu, pastilu. Rabarberi ir bagāti ar minerālsāļiem, kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi, kā arī vitamīniem un organiskām skābēm (ābolu, citronu). Labāk to kātus izmantot jaunus, nepāraugušus, jo vēlāk tajos uzkrājas kaitīgā skābeņu skābe.
Rabarberus pavairo ar sēklām, taču ātrāk tie ieaug, ja sakni pārdēstī no labi attīstīta rabarberu krūma. Saknītes stāda 30X30 cm lielā dobē, vienu no otra metra attālumā.
Ar organisko un minerālo mēslojumu bagātinātu zemi apliek saknei. Ja trūkst mitruma, to aplej, bet pēc tam pieber sausu zemi tā, lai stādiņu apklātu ar vienu vai pāris centimetru biezu kārtu.
