• Sīpolus pirms ielikšanas zupā vēlams pārgriezt uz pusēm un viegli apcept no abām pusēm uz pannas bez sviesta. Tas saglabā zupā sīpola aromātiskāk vielas, kuras izgaist vārot.
• Sīpoli dalās sīvajos, pussīvajos un saldajos, pie tam interesanti atzīmēt, ka saldie sīpoli satur mazāk cukuru nekā sīvie sīpoli. Sīvie sīpoli ir bagātāki arī ar ēteriskajām vielām. Sīvus sīpolus liek ceptus pie gaļas un zivju ēdieniem. Salātiem parasti lieto sulīgās saldo sīpolu šķirnes.
• Marinētus sīpolus lieto vinegretiem, kā piedevu pie siļķēm, vārītas aukstas zivs un gaļas.
• Ja sīpolus vajag atkausēt, tos uz trīs stundām ievieto aukstā ūdenī. Uzturā var lietot arī sasalušus sīpolus, to garšas īpašības saglabājas. Sīpolu griežot, ieteicams nazi iemērcēt aukstā ūdenī, lai neasarotu acis.
• Iesākts sīpols paliks svaigs, ja to noliks ar griezto pusi uz šķīvīša, kas apkaisīts ar sāli.
• Lai cepot sīpoli iegūtu zeltainu krāsu un nepiedegtu, tos apvārta kviešu miltos.
• Sautējot sīpolus un dārzeņus, tos liek ne vairāk kā 4 cm biezā kārtā.
• Ar sīpolu miziņu novārījumu var nokrāsot buljonu. Tas palielina tā uzturvērtību, bagātina ar vitamīniem un uzlabo tā izskatu.
• Sīpolloki jāuzglabā nemazgāti. Taču vairāku dienu ilgai saglabāšanai tos vajag nedaudz apslacīt ar ūdeni, ielikt polietilēna maisiņā un turēt ledusskapī.
• Sīpolus vislabāk griezt uz plastmasas dēlīša, jo tas neiesūc sīpolu sulu.
• Pirms sīpolu griešanas nazi vajag norīvēt ar sāli.
• Vārīšanas beigās zupai var pielikt saberztu ķiploku.
• Ķiplokus un sīpolus vislabāk uzglabāt virtuvē vēsās, sausās telpās. Pirms uzglabāšanas sīpolus un ķiplokus vajag labi izkaltēt.
• Salātos uz dažām minūtēm var ielikt ar ķiplokiem ierīvētu rupjmaizes garoziņu. Pirms pasniegšanas galdā garoziņu izņem, bet paliek tikko jūtama ķiploku smarža.
• Sīpolam ziemojot parasti atstāj nelielus kātiņus, ar kuru palīdzību sīpolus var sapīt vainadziņā. Pārāk siltās un sausās telpās sīpolu vītnes vajag nedaudz piesegt.
• Sīpolus var glabāt arī nelielos groziņos vai kastēs, kā ari izbērtus plānā kārtā. Sīpoli labi glabājas bēniņu telpā. Iestājoties salam, sīpoli noteikti jāpiesedz, bet vidū jānovieto salmi, kas uzsūks lieko mitrumu.
• Un vēl kāds vecs padoms — pēc novākšanas sīpoli jāizžāvē, bet vēlāk arī jāapdūmo. Tā sīpoli uzglabāsies ļoti ilgi. Uzturā var lietot ari sasalušus sīpolus, jo to garša nemainās.
• Sīpolus tīrot, acis neasaros, ja tos uz bridi iemērks aukstā ūdenī. Turklāt sīpolus var tīrīt uzreiz veselai nedēļai. Notīrītos sīpolus sagriež, apsāla un nedaudz apcep cepeškrāsnī. Tad tos ievieto stikla burkā un novieto ledusskapī. Apcepti sīpoli neapdeg, bet kļūst zeltaini dzelteni, ja pirms ievietošanas taukos tos nedaudz apvārta miltos.
• Pārgriezts sīpols nezaudē savas īpašības, ja pār griezuma vietu nedaudz noziež ar margarīnu. Lai samazinātu sīpola rūgtumu, tos var sagriezt šķēlītēs, apkaisīt ar sāli un uz 5 — 10 minūtēm ielikt aukstā ūdenī.
• sīpoli, kuriem izaudzis sēklaizmetņa stiebrs, uzglabāšanai neder, jo tie drīz vien sapūst;
• mitri ir sīpoli, kuriem nav izveidojušās 2 — 3 sausas mizu kārtas. Arī tādi sīpoli neder ilgstošai uzglabāšanai;
• sīpoli, kas nedaudz apsaluši, neder pavairošanai, jo tie izdzen sēklaizmetņus;
• ziemojot mitrās telpās, sīpoli pūst, bet sausās telpās — sažūst.