pienenes (Taraxacum), asteru dz. ģints. Gk. daudzg. lakstaugi. Mērenajās un arkt. joslās. ~ 1000 s.; PSRS -200 s., Ljā 3 s.

Ārstniecības pienene jeb cūkpiene (latīņu: Taraxacum officinale). Auga latīniskais nosaukums ir cēlies no arābu valodas vārda, kura nozīme ir “rūgts augs”.

Rūgtvielām bagāts augs. Aptuveni 30 cm garš kails kāts.Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar mazzarainu, 20 - 60 cm garu gaļīgu vārpstveida sakni. Visās auga daļās ir piensula. 

 

 

(Vairāk ...)

Stāsti

Koši dzeltenās pieneņu pļavas pavasarī parasti izpelnās divējādas emocijas: vieni jūsmo par skaistumu, otri sūrojas par nenovēršamajām pūkām, kas sanesīs sēklas dārzos, tīrumos un puķu dobēs. Taisnība ir abiem. Taču ir arī trešais aspekts, kas, manuprāt, joprojām tiek novērtēts gaužām zemu, proti, pienenes ir ļoti garšīgs un veselīgs augs. Papētot vēsturiskos avotus, izrādās, ka pienenes vērtība atzīta jau senos laikos. 11. gadsimtā arābu ārsti izmantojuši ziedus un saknes - gan pret pavasara nogurumu, gan pret aknu kaitēm. Eiropieši par pienenēm ieinteresējušies viduslaiku beigās: tagad pienenes tiek bez žēlastības izravētas no dobēm, bet 16. gadsimtā tās stādīja klosteru un augstmaņu dārzos, lai izmantotu pret reimatismu un kaulu sāpēm, aknu un nieru vainām. Mūsdienās zinātnieki apstiprinājuši, ka pienenēs slēpjas arī vielas ar antibiotisku iedarbību, tām piemīt spēja pazemināt asinsspiedienu.

***

PIENENE, ārstniecības (Taraxacum officinale), — asteru dz. daudzg. lakstaugs ar nezarotu mietsakni. Izplatīta kā nezāle gandrīz visā PSRS. Ievāc saknes rudenī vai agri pavasarī kopā ar lapām. Vairākas dienas vītina, tad žāvē. Var uzglabāt 5 g. Droga satur rūgt- vielas, karotinoīdus, triterpēnsa- vienojumus, inulīnu, gļotvielas, miecvielas u.c. Gatavo tējas, novārī­jumus un biezo ekstraktu. Lieto par ēstgribas ierosinātāju, žultsdzinēju un vieglu caurejas līdz. Biezo eks­traktu izmanto par pamatmasu zir­nīšos. Sakni lieto arī cigoriņu vietā, svaigas lapas pavasarī — salātos, arī par žultsdzinēju un diurētisku līdzekli.

***

Medicīnā izmanto pieneņu saknes kopā ar stublāju (ievāc ziedēšanas sākumā) un saknes (ievāc augustā, septembrī, kad augi sāk novīst, vai agri pavasarī — aprīlī, maijā). Saknes izrok, notīra zemi, nogriež sīkās saknītes un virszemes daļu, noskalo, lielākās saknes sasmalcina. Vairākas dienas vītina atklātā vieta, līdz beidz izdalīties pienainā sula. Izklāj plānā, kārta uz papīra vai auduma. Žāvē bēniņos. Lieto pret vasaras raibumiem, pret ādas pigmentācijas plankumiem, ārstē acu slimības. Pieneņu saknes lieto arī kā nomierinošu līdzekli un kā miegazāles.
Kosmētikā izmanto saknes, stublāju, lapas, ziedus, arī sulu.

***

Pienenes veterinārijā

Pieneņu ziedu novārījumu dod mājdzīvniekiem gremošanas uzlabošanai, bet pieneņu sakņu novārījums kalpo kā caurejas līdzeklis.